Alberts Bels

“Līdzko cilvēks pārstāj šaubīties, viņš ir slims. Līdzko cilvēks pārstāj domāt, viņš ir miris.”

“Ziņkārīgie, nesadedziniet rozes.! Rožu pelni- rūgti.”

“Tikai neaizmirstiet, ka arī mēness ir skaists, kaut arī spīd ar atstarotu gaismu.”

“Vai man vajadzīgi likumi, ja esmu viens.? Vai man vajadīga morāle, ja esmu viens.? Vai man vajadzīga ētika.? Ja esmu viens.? Un, vai man vajadzīgs mans "es", ja esmu viens.?”

“Kas ir stiprs, salauž stieņus. Kam nav spēka, tas ironizē par stieņiem. Kas ir stiprs, tas iznīcina būri. Kam nav spēka, tas rada būra filozofiju. Jo tikai tā var būrī dzīvot.”

“Stīgros staipekņos, steidzīgi stiegu. Tu savilki cietā mezglā manu dvēseli, noziedzīgais būri. Tā es savilkšu tavus stieņus.! Tu esi apvijis ar stieņiem manu augumu, bet nekad tu nevarēsi savus stieņus ievīt man galvā. Te slēpjas mans spēks un tavs nespēks. Manas domas kā putni ir svabadas. Ja arī nomiršu, vienalga, kā pīslis izvējošu cauri stieņiem, būšu brīvs atomu pirmsākumā, bet tu, būri, sarūsēsi un sabirzīsi, jo neviens būris vēl nav mūžīgs. Tikai mēs- cilvēki.”

“Viņš smaidīja. Nauda.? Ko viņš būrī varēja iesākt ar naudu, būrī nauda nebija nekas, vai viņš varēja nopirkt atslēgu.? Vai metāla zāģi, ar ko pārzāģēt stieņus.? Vai ēdienu.? Vai dzērienu.? Būrī nauda nebija nekas. Naudai trūka seguma. Nauda derēja vienīgi iekuram.”

“Viena bezdelīga pavasari nenes.”

“Sabiedrība to tikai vien domā kā mani izkalpināt, izspiest sulu, izdzīt uz to beidzamo un tad nu pēcgalā domā ar pensiju atpirkties. Vai lai es palīdzu sevi bendēt.? Nē, to viņi no manis nesagaidīs.! Es gribu dzīvot ne sliktāk kā visi, bet es neesmu tāds muļķis, lai tā liektu muguru kā visi.”

“Galvenais ir padarītais darbs, nevis nepaveiktie labie nodomi.”

“Es nezinu vai tas ir apgalvojums vai jautājums, bet šī doma mani nomāc, skolā mani mācīja un grāmatās es lasu, ka galvenais ir cilvēks, bet pagaidām redzu, ka cilvēks daudz vairāk dara, lai radītu tehniku, nevis lai radītu otru cilvēku. Nē, nē, es nedomāju primitīvo radīšanas aktu, ar to nodarbojas visi, kam vien kaut mazākā iespēja, es domāju- cilvēciskās personības veidošanu.”

“Jūs, kaptein, mīlat iedzert, bet varu sacīt, ja jūs nelietotu alkoholu, tagad jau būtu paaugstināts par majoru.Bet iedzēris jūtos kā ģenerālis, atbildēja kapteinis.”

“Cilvēks kā daudzrocis Šiva sniedz pasaulei pretim plaukstas, cenzdamies vairāk saskarties ar sev līdzīgiem, cenzdamies būt derīgs. Tā tam jābūt.”

“Ja gribi zināt, vēlos būt nevis karavadonis, bet mīlētājs.”

“Un viņš saprata, ka vienatne ir tas briesmīgākais būris, kurā cilvēks var sevi ieslodzīt.”

“Cūcībai nav noilguma.”

“Man jāmācās koka pacietība, koka sīkstums un salcietība, koka ugunscietība un ... nervi un mūžīgās atjaunošanās spēja, koka uzticība un godīgums.”