Imants Ziedonis
Dzejnieks un publicists. Dzimis zvejnieka ģimenē 1933. gadā Ragaciemā – nelielā ciemā pie Rīgas jūras līča. Bijis ceļu strādnieks, skolotājs Slokā, bibliotekārs Ķemeru bibliotēkā. Publicējas kopš 1957. gada. Neklātienē beidzis LVU latviešu valodas un literatūras nodaļu (1959) un Augstākos literatūras kursus Maskavā (1964). Kopš 60. gadu vidus nodarbojas galvenokārt ar literatūru.
Bijis Latvijas Kultūras fonda dibinātājs un pirmais priekšsēdētājs (1987-1993), Latvijas Republikas Augstākās padomes un Saeimas deputāts un Latvijas Institūta vadītājs (1998-2000).
Sarakstījis scenāriju dokumentālajai filmai “Gada reportāža” (kopā ar H. Franku, 1965), mākslas filmām “Pūt, vējiņi!” (kopā ar G. Piesi, 1973), “Puika” (kopā ar Aivaru Freimani, 1977) un Imanta Kalniņa operai “Spēlēju, dancoju” (1976). Daudzi I. Ziedoņa dzejoļi ir komponēti.
Atdzejojis A. Bloka, V. Majakovska, A. Puškina un citu autoru dzeju no krievu valodas.
Goda nosaukumi un prēmijas: LPSR Valsts prēmija (1967), Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1972), H. K. Andersena prēmija (1976) par sasniegumiem bērnu literatūrā, LPSR Tautas dzejnieks (1977), J. Korčaka zelta medaļu par ābeci “Sākamgrāmata”, Triju Zvaigžņu ordenis (1995).
2010. gadā Jaunajā Rīgas teātrī Alvis Hermanis iestudējis izrādi "Ziedonis un Visums" ar Kasparu Znotiņu galvenajā - Imanta Ziedoņa - lomā.
“Uz cilvēku neved neviena laipa, neviens tilts. Uz cilvēku var aiziet tikai pa atspulgiem.”
“Atkalmeklēšana laikam ir īstā dzīve, citas dzīves īstenības man nav.”
“Šausmīgi daudz taisnību. Nojukt var, ja nav savējās.”
“Mīlestība ir vislielākā vērtība pāri atomzinātnei un astronomijai, un to visgrūtāk atstāt, pierādīt un iešifrēt. Tai nav savas zīmes. Tā ir par lielu jebkurai zīmei un visām zīmēm.”
“Es zinu mirkļus dienas garumā un dienas mirkļa īsumā.”
“Ir tādas dienas, kad var redzēt - šķietami nesakarīgu lietu sakarību.”
“Pasaulē nav tik maza cilvēciņa, kuram mēs katrs nevarētu būt biedrs, draugs un brālis.”
“Bērni acīs neskatās divos gadījumos: tad, kad pats ir nepatiess, un tad, kad otrs - lielais ir nepatiess.”
“Nav labdabīgu pļāpu. Ūdens plūdi aiznes ciemus un ielejas. Runu plūdos aiziet kaut kas vairāk.”
“Re, arī zvaigznēs ierakstītsTas pats, kas laukos plašos:Jāmeklē sudrabs, tas baltais, kas trīcTepatās – mūsos pašos.”
“Laiks ir kustības skaitlis, un laime ir savas kustības izjūta.”