Māris Melgalvs
Māris Melgalvs ir viens no ievērojamākajiem 20. gadsimta beigu latviešu dzejniekiem, pazīstams kā daudzu leģendāru atmodas laika dziesmu tekstu autors. Viņa dzeja izmantota Jura Kulakova un Mārtiņa Brauna dziesmās.
Melgalvs izdevis vairākus dzejas krājumus: 1980.gadā "Meldijās iešana", 1984.gadā "Labu vakar", 1989.gadā "Sarmots ugunskurs", 1997.gadā "Mākoņu pasts pienāk vēlu". Viņa dzeja tulkota krievu, vācu, somu, baltkrievu un somu valodā.
Dzejnieks strādājis Raiņa Literatūras un mākslas muzejā, žurnālā "Liesma", no 1987. līdz 1990.gadam bijis laikraksta "Literatūra un Māksla" Dzejas nodaļas vadītājs. Autors nodarbojies arī ar fotomākslu, savulaik vadījis Jauniešu tautas fotostudiju "Īriss".
“Sapņi iet Daugavā.Tie nav atmiņu sapņi.Divreiz tās pašas ilgas uz jūru neplūst.”
Māris Melgalvs
“Viena alga, kas tev priekšā -draugu pulks vai zvēru bars.Galvenais, lai tevī pašāuzplaukst sapumpurots zars.”
Māris Melgalvs
“Tālumos dodas.Vasaras dziesminieki,Sauli nes knābjos.Katram gribas ko sacīt.Parunāties kaut brīdi.”
Māris Melgalvs
“Dzīvosim ilgi.Smiesimies gaišiem smiekliem.Raudāsim gaiši.Arī rudenī atspīdGaisma no jāņtārpiņiem.”
Māris Melgalvs
“Izeju es Pārdaugavas ielās,negaidot, līdz sevi pieteiks rīts.Kur tu dzīvo, Mīlestība lielā?- Medus ielā. Numurs nolaizīts. -”
Māris Melgalvs