Zenta Maurina photo

Zenta Maurina

Dzimusi 1897. gada 15. decembrī Lejasciemā, mirusi 1978. gada 25. aprīlī Bāzelē, Šveicē. Tēvs – ārsts, māte – pianiste. Bērnībā perfekti apguvusi vācu valodu. Uzaugusi Grobiņas doktorātā. Piecu gadu vecumā pēc bērnu triekas zaudējusi spēju staigāt. 1913. gadā iestājusies Liepājas krievu sieviešu ģimnāzijā, ko absolvējusi 1915. gadā. 1921. - 1923. gadā LU studējusi filozofiju, 1923. - 1927. gadā baltu filoloģiju. Pēc tam skolotāja Rīgas skolotāju institūtā, lektore Latvijas Tautas universitātē Rīgā un Mūrmuižā, 1929. – 1944. g. arī pašas dibinātā studijā. Kā lektore guvusi lielu popularitāti. 1929. gadā papildinājusies filozofijā un salīdzinošajā literatūrzinātnē Heidelbergas universitātē Vācijā.

Pirmā literārā publikācija 1919. gada 29. jūlijā Liepājā, laikrakstā "Libausche Zeitung" – J.Akurātera stāsta "Mana vismīļā" tulkojums. Pavisam Latvijā līdz 1944. gada rudenim publicējusi 19 grāmatu: monogrāfijas par Raini, Poruku, Dostojevski, Brigaderi, Danti, Frici Bārdu (doktora disertācija), 7 eseju krājumi par latviešu un cittautu rakstniekiem, romāns "Dzīves vilcienā" (1941) un daudz rakstu periodikā, tulkojumi. Izdoti viņas Kopoti raksti 2 sējumos (1939. – 1940.).

1944. gadā kopā ar vīru Konstantīnu Raudivi emigrēja uz Vāciju.

1946. gadā pārcēlusies uz Zviedriju. 1949. - 1963. gadam bija docētāja Upsalas Universitātē. 1960. gadā ieguva Zviedrijas karaļa stipendiju Itālijas ceļojumam.

Kopš 1965. gada dzīvoja Vācijā, Badkrocingenā.

Mirusi mūža 81. gadā. Apbedīta Badkrocingenas kapos, netālu no savas dzīvesvietas.


“Mums tik daudz pieder, cik mēs paši ar savām rokām varam nopelnīt, paši ar savu garu uzcelt, paši ar savu prātu izgudrot, paši izdāvāt un beidzot – paši savā sirdī izturēt. Pazuduši esam, ja gaidām, lai citi mūs celtu, atzītu, stiprinātu, aizstāvētu un aplaimotu.”
Zenta Maurina
Read more
“Par lietām, ko nevar vairs grozīt, nevajag dusmoties.”
Zenta Maurina
Read more
“Wer in der Dunkelstunde seines Mitmenschen auch nur eine Kerze entzündet hat hat nicht umsonst gelebt.”
Zenta Maurina
Read more
“Wer liebt herrscht ohne Gewalt und dient ohne Sklave zu sein.”
Zenta Maurina
Read more
“Was für den Vogel die Kraft der Schwingen das ist für den Menschen die Freundschaft sie erhebt ihn über den Staub der Erde.”
Zenta Maurina
Read more
“Stille heilt Lärm zertrümmert Gedanken und Gefühle.”
Zenta Maurina
Read more
“Jede Blume welkt einmal sollen wir sie deswegen weniger bewundern”
Zenta Maurina
Read more
“In meiner Jugend wollte ich um jeden Preis glücklich sein heute weiß ich das Höchste das man erreichen kann ist das Gleichgewicht zwischen Wagnis und Verzicht.”
Zenta Maurina
Read more
“Es gibt Träume die in Erfüllung gehen und solche die man begraben muss damit sie ewig leben.”
Zenta Maurina
Read more
“Erwarte von einem Apfelbaum keine Tannenzapfen und von einer Tanne keine Äpfel.”
Zenta Maurina
Read more
“Einfachheit ist Demut vor Gott.”
Zenta Maurina
Read more
“Dir gehört nur was du verschenkst.”
Zenta Maurina
Read more
“Wie die Sonne erst alle Dinge in der Landschaft sichtbar macht so die Liebe in der Seelenlandschaft.”
Zenta Maurina
Read more
“Wer nicht geliebt hat wer nicht zu lieben wagt oder nicht mehr lieben kann lebt frühlingslose Jahre er ist ein im Winter erfrorener und im Lenz nicht mehr knospender Baum. Er fristet sein Dasein im Kellergeschoss als der Gefangene seiner eigenen Fremde.”
Zenta Maurina
Read more
“Schaffen ist gesteigertes Leben.”
Zenta Maurina
Read more
“Liebe ist gesteigertes Leben und Mitleben heisst Mitleiden die Wünsche Sehnsüchte und Bedrängnisse des andern als seine eigene fühlen und dennoch das eigene Ich in seiner Einmaligkeit bewahren.”
Zenta Maurina
Read more
“Gleichgültigkeit ist das größte Laster unserer Zeit die zivilisierte Form der Roheit.”
Zenta Maurina
Read more
“Klusums ir pilns mūzikas. Klusumā sāk skanēt dvēsele.”
Zenta Maurina
Read more
“Varbūt cilvēks vispār tikai tik ilgi dzīvo, kamēr spēj sajust prieku.”
Zenta Maurina
Read more
“Gudrs ir tas, kas dzīvo tā, lai viņa ārējā dzīve saskanētu ar viņa iekšienē ilgoto, lai viņa lūpas runātu to pašu valodu, ko viņa sirds.”
Zenta Maurina
Read more