“Domāju, ka sāpes ir stāvoklis, kas parādās pirmāk, pirms valodas un vārdiem, tāpēc jebkādi pūliņi tās izteikt ir gluži veltīgi.”

“Kas ir aizsniegti griesti?Apziņa, ka par zemiem.Un kas ir noķerts vējš?Tas, kas par lēnu skrien.Kas ir sveloša sāpe?Ziņa, ka nesadzīst.Un kas ir tavs paša mūžs?Atzīšanās, ka īss.”

“Glezniecība ir tik sasodīti grūta lieta, ka pietiek ko nomocīties jau ar krāsām, eļļu un terpentīnu un tāpēc modeļi sen patriekti no darbnīcām, lai nemaisās pa kājām! Modeļi nenozīmē neko citu kā vien kafijas plencēšanu, nebeidzamu muldēšanu un vazāšanos apkārt pa krogiem. Kad dienas darbs ir beidzies, tad krāsotājs ir tik nobeidzies, ka labi ja var ierāpties gultā. Un rītā ir atkal darba diena, kas prasa visus spēkus un briesmīgu uzmanību!”

“Cilvēki nevar viens ar otru saplūst kopā jau savas nevienādības dēļ, jo draudzībā arvienu ir kaut kas nepilnīgs. Allaž viens ir devējs, bet otrs - ņēmējs, un katras draudzības pamatā ir dažas ļaužu nemainīgās vājības, un tāpēc draudzības māņi ir cilvēku mūžīgie pavadoņi.”

“Viņš bija gandrīz pārliecināts, ka nolemtība ir izdomājums un aizspriedums. Dievam ir dadz kas svarīgāks, lai lemtu likteni katram šajā miljardiem lielajā cilvēces skudru pūznī.”

“Es negribu teikt, ka dzīvē daudz ir netīrumu. Tā jau tas ir tāda ir dzīve,un netīrumi ir visur.Gribas baltu gulbju.”