“Jūs, kaptein, mīlat iedzert, bet varu sacīt, ja jūs nelietotu alkoholu, tagad jau būtu paaugstināts par majoru.Bet iedzēris jūtos kā ģenerālis, atbildēja kapteinis.”

“Stīgros staipekņos, steidzīgi stiegu. Tu savilki cietā mezglā manu dvēseli, noziedzīgais būri. Tā es savilkšu tavus stieņus.! Tu esi apvijis ar stieņiem manu augumu, bet nekad tu nevarēsi savus stieņus ievīt man galvā. Te slēpjas mans spēks un tavs nespēks. Manas domas kā putni ir svabadas. Ja arī nomiršu, vienalga, kā pīslis izvējošu cauri stieņiem, būšu brīvs atomu pirmsākumā, bet tu, būri, sarūsēsi un sabirzīsi, jo neviens būris vēl nav mūžīgs. Tikai mēs- cilvēki.”

“Ja gribi zināt, vēlos būt nevis karavadonis, bet mīlētājs.”

“Sabiedrība to tikai vien domā kā mani izkalpināt, izspiest sulu, izdzīt uz to beidzamo un tad nu pēcgalā domā ar pensiju atpirkties. Vai lai es palīdzu sevi bendēt.? Nē, to viņi no manis nesagaidīs.! Es gribu dzīvot ne sliktāk kā visi, bet es neesmu tāds muļķis, lai tā liektu muguru kā visi.”

“Vai man vajadzīgi likumi, ja esmu viens.? Vai man vajadīga morāle, ja esmu viens.? Vai man vajadzīga ētika.? Ja esmu viens.? Un, vai man vajadzīgs mans "es", ja esmu viens.?”

“Cilvēks kā daudzrocis Šiva sniedz pasaulei pretim plaukstas, cenzdamies vairāk saskarties ar sev līdzīgiem, cenzdamies būt derīgs. Tā tam jābūt.”

“Es nezinu vai tas ir apgalvojums vai jautājums, bet šī doma mani nomāc, skolā mani mācīja un grāmatās es lasu, ka galvenais ir cilvēks, bet pagaidām redzu, ka cilvēks daudz vairāk dara, lai radītu tehniku, nevis lai radītu otru cilvēku. Nē, nē, es nedomāju primitīvo radīšanas aktu, ar to nodarbojas visi, kam vien kaut mazākā iespēja, es domāju- cilvēciskās personības veidošanu.”