“Stīgros staipekņos, steidzīgi stiegu. Tu savilki cietā mezglā manu dvēseli, noziedzīgais būri. Tā es savilkšu tavus stieņus.! Tu esi apvijis ar stieņiem manu augumu, bet nekad tu nevarēsi savus stieņus ievīt man galvā. Te slēpjas mans spēks un tavs nespēks. Manas domas kā putni ir svabadas. Ja arī nomiršu, vienalga, kā pīslis izvējošu cauri stieņiem, būšu brīvs atomu pirmsākumā, bet tu, būri, sarūsēsi un sabirzīsi, jo neviens būris vēl nav mūžīgs. Tikai mēs- cilvēki.”
“Kas ir stiprs, salauž stieņus. Kam nav spēka, tas ironizē par stieņiem. Kas ir stiprs, tas iznīcina būri. Kam nav spēka, tas rada būra filozofiju. Jo tikai tā var būrī dzīvot.”
“Mīlestība nav tavā varā. Tā atnāk un ir tevī. Un tu savādāk nevari. Tu atkal esi viena gabala. Tev nav jautājumu.”
“Grūtums mans vai mana vienaldzība –Viss vienalga – tu man kaut kas esi,Viss vienalga – tu mans atoms esi,Un tu zini, ka viens atoms mainaVisas cilvēciskās asinsgrupas.Nepazūdi.Asins pārliešanāTad var iznākt liktenīga kļūda.”
“Darba laiks nav bezizmēra. Bet tas ir mūžīgs, par to tu vari būt drošs...”
“Ar to vien, ka tu vispār man biji,mūžs ir attaisnots, pilnīgs un piesauļots,un tā priekšā es noliecos bijīgi.”