“Viņš smaidīja. Nauda.? Ko viņš būrī varēja iesākt ar naudu, būrī nauda nebija nekas, vai viņš varēja nopirkt atslēgu.? Vai metāla zāģi, ar ko pārzāģēt stieņus.? Vai ēdienu.? Vai dzērienu.? Būrī nauda nebija nekas. Naudai trūka seguma. Nauda derēja vienīgi iekuram.”

“Katram cilvēkam vajadzētu ļaut mīlēt to, ko viņš pats vēlas, -vīrieti, sievieti, manis pēc kaut vai... ja tu kādu dienu paziņotu, ka gribi precēties ar zemūdeni, -visu cieņu! Es nebūt nejokoju. Es esmu par mīlestību.! Jo vairāk tāpēc, ka tagad zinu, kas tā tāda ir.”

“Ja viņš tai pieskarsies, viņš nevarēs ar to runāt, ja viņš to mīlēs, viņš nevarēs aiziet, ja viņš runās, viņš nevarēs klausīties, ja viņš cīnīsies, viņš nevarēs uzvarēt.”

“Dari ar mani, ko gribi.Bet dari.Tūkstoš sejasman saplūst par vienu-par vienu laimīgotavu,par tādu, kādu es gribuun varuto padarīt. Nē, nevis gribu.Vai tad debesīs iesniedzies tornisko grib ?Viņš ir,un viņš citādi nevar. Dari ar mani, ko gribi.Nē, esi.Esi tāds,kāds tu citādi nevari.”

“Es gribu sacīt- ja tu pinies ar kādu vīrieti un dzīvo no viņa naudas, tad vismaz pacenties sev iegalvot, ka mīli viņu.”

“- Nopietni, bet nebaidies - tas bija Latgalē. Tur nav jābūt divdabim, lai dabūtu vai nu lodi ribās, vai ar mietu pa galvu”