“ko tad tu gaidīji? tu jautā. tā nosodoši un pamācoši.ko tad tu gaidīji? tu jautā. tā mazliet uzjautrināti.un man nav drosmes. pateikt. ka tevi.(ka tevi velns parāvis)”
“par vienīgajiem, kas patiešām lidomēs sakām - gājputni.par vienīgajiem, kas zina, kurp ietmēs sakām - klejotāji”
“saki, kur sāp.papūtīšubet varbūt nesaki vislai nezinātu kur sist”
“Kāda man dīvaina gaume- mīlu es tikai trīs. Tevi, kas bija un nāca, tevi, kas blakus nu stāv, tevi ,ko sirds un prāts meklē un kuras nav.”
“Ak, tas nav ticēt, tas nav - cerēt. Cik skaisti ir tā - nepiederēt! Nekam, nekur. Kā palags linu es lēni sevi izbalinu.”
“Es eju. Cerība ir bez prāta –Gatava izraut tevi no nakts, un bez tamCik labi, ka nav izdomātiTrako nami cerībām.”