“Ak, cik tā smalka lieta - mokas.Kas var tik smalki aplēst!Tavus matus aptīt sev ap rokuun līdz kliedziena robežai paplēst.Sāpes darīt, sāpes darīt.Starp nopietnību un joku.Pamīlēt tevi un darīt pāri,tavus matus aptīt ap roku.Nē, kāpēc piedošanu lūgties!Tā gribas glaudīt un kost.Pamīlēt tevi, pamīlēt teviun zemēar spēkuspiest nost.”