“Amerikāņiem piemīt liela nelaime. Viņi ir bara cilvēki. Viņi grib iet uz augšu pūļos un tāpēc arī laižas dibenā baros, cits aiz cita kā auni, Tā tas te gājis no zeltraču laikiem līdz lielajai depresijai un šodienai. Cilvēkam, kam pietiek dūšas būt drusku savādākam nekā citi, šinī zemē ir laba un ērta dzīve.”

“Es negribu teikt, ka dzīvē daudz ir netīrumu. Tā jau tas ir tāda ir dzīve,un netīrumi ir visur.Gribas baltu gulbju.”

“Tas ir labi, ka vienmēr kā liekot,Kā lūdzot uz tevi kāds raugās.Un tu eji un caurvējā stāvi.Šķirbās. Un durvju spraugās.”

“Nudien,labāk vēzis nekā negodīga sirds. Tā nav svētulība, tas ir vienkāršs aprēķins. Vēzis var tevi saēst un var nesaēst, bet negodīga sirds saēdīs uz galvošanu.”

“Te ir tava uzvara, dzīve, šajās vienkāršajās lietās, mazajās lietās, kuras katrs laks kā izslāpis līdz mūža galam un, to apreibināts, maldīdamies pagalmu bastionos, alks tikai vienu – dienas un nakts mūžīgo maiņu.”

“Nelaimei ir daudz seju. Ļaužu izmisumam ir daudzi veidi. Līdzīgi varavīksnei, tas liecas pāri plašajam apvārsnim, un tā veidi ir tikpat dažādi kā šī loka krāsas- tikpat izšķirīgas un tomēr saplūdušas vienotā mirdzumā. Liecas pāri plašajam apvārsnim kā varavīksne! Kā gan varēja gadīties, ka es minēju skaisto, lai izskaidrotu pretīgo, izvēlējos miera vēstnesi par salīdzinājumu postam.? Bet, tāpat kā ētiskos secinājumos ļaunums ir labā sekas, tā arī no prieka dzimst bēdas.”