“Holivudā dzīvs ir tikai tas, kas piedalās produkcijā; ja kāds atstāja ekrānu, tad, lai cik kādreiz bijis slavens, tas bija beigts un miris un par to neviens vairs neinteresējās”

Anšlavs Eglītis

Anšlavs Eglītis - “Holivudā dzīvs ir tikai tas, kas...” 1

Similar quotes

“Kas ir stiprs, salauž stieņus. Kam nav spēka, tas ironizē par stieņiem. Kas ir stiprs, tas iznīcina būri. Kam nav spēka, tas rada būra filozofiju. Jo tikai tā var būrī dzīvot.”

Alberts Bels
Read more

“Kas darbu nedara, tas par darbu runā. Kas darbu nespēj, tas darbu kritizē. Kas darbu dara, tas klusē, un darbs par viņu runā.”

Rainis
Read more

“Un to, kas ir sapnis, -to man lai nemāca neviens.”

Martin Gulich
Read more

“Sniegam ir piecas pamatpazīmes.Tas ir balts.Tas sastindzina dabu un pasargā to.Tas nemitīgi pārvēršas.Tas ir slidens.Tas pārtop par ūdeni.Kad Juko par to ieminējās tēvam, viņš tajā saskatīja tikai negatīvo, it kā dēla dīvainā kaisle uz sniegu viņa acīs ziemas sezonu padarītu vēl biedējošāku.-Tas ir balts. Tātad neredzams un nav pelnījis būt redzams.Tas sastindzina dabu un pasargā to. Lepnais. Kas viņš tāds ir, lai apgalvotu, ka spēj sastindzināt pasauli?Tas nemitīgi pārvēršas. Tātad tas nav uzticams.Tas ir slidens. Kurš gan gūst baudu, paslīdot sniegā?Tas pārtop par ūdeni. Lai vairāk mūs appludinātu atkušņu laikā.Bet Juko savā sabiedrotajā saskatīja piecas citas īpašības, kas pilnībā apmierināja viņa māksliniecisko talantu.-Tas ir balts. Tātad sniegs ir dzeja. Neizsakāmas tīrības dzeja.Tas sastindzina dabu un pasargā to. Tātad sniegs ir glezna. Vissmalkākā ziemas glezna.Tas nemitīgi pārvēršas. Tātad sniegs ir kaligrāfija. Ir desmittūkstoš veidu, kā uzrakstīt vārdu sniegs.Tas ir slidens. Tātad sniegs ir deja. Uz sniega ikviens var sajusties kā virves dejotājs.Tas pārtop par ūdeni. Tātad sniegs ir mūzika. Pavasarī tas pārvērš upes un strautus baltu nošu simfonijās.-Sniegs Tev nozīmē to visu? - jautāja priesteris.-Vēl vairāk.”

Maxence Fermine
Read more

“Šī pasaule ir manas mājas. Šeit es izvēlos cilvēku, kurš mani vēros daudz dienu un nakšu, – vai to sauc par mīlestību? Esmu piekususi. Priecīga. Tad – skumja. Saplosītiem vaibstiem, neglīta un laimīga. Jauna. Pusmūža. Un veca. Un kāds grib mani vērot. Arī tādu. Visādu. Vienmēr. Mīlestība. Varbūt tas ir vērojums?”

Inga Ābele
Read more