“Mūsu sapņi ir saindēti. Mēs nekur neesam piederīgi. Mēs kuģojam bez enkura pa bangainām jūrām. Mūs nekad neizlaidīs krastā. Mūsu bēdas nekad nebūs pietiekami lielas. Mūsu prieki nebūs pietiekami līksmi. Mūsu sapņi nebūs pietiekami drosmīgi. Mūsu dzīves nebūs pietiekami svarīgas. Lai kaut ko nozīmētu.”

“Un, kad mēs skatāmies pa logu, tad redzam tikai ēnas. Ka mēģinām ieklausīties, mēs dzirdam tikai čukstus. Mēs nevaram saprast čukstus, jo mūsu prātos ir iebrucis karš. Karš, kurā mēs esam uzvarējuši un zaudējuši Pats sliktākais karš. Karš, kas sagūsta sapņus un tos pārsapņo par jaunu. Karš, kas licis mums pielūgt mūsu iekarotājus un nicināt pašiem sevi.”

“Atmiņa arī nav vairāk nekas cits kā pagājušās dzīves atspīdums mūsu prātā. Tāpēc iešana pa atmiņu pēdām ir iešana pa miroņu valstību.”

“Mūsu kultūrā smaids ir kā seksa rotaļlieta.”

“Šo ļoti efektīvo konfliktu regulēšanas veidu ["kad konflikta puses "aizskrēja katra uz savu pusi""] pauž, piemēram, beduīnu sakāmvārds: "Lai tuvinātu mūsu sirdis, uzcelsim mūsu teltis tālāk citu no citas.”

“Runāsim labāk par mūsu dārgo skolu, atcerēsimies saldos, mīļos, labi nobarotos cāļus!”