“es nesalīdzināšu tava auguma formas ne ar tējkaroti,ne stīgu instrumentu, ne augli,pat tavu mazo pirkstiņu vairs nedrīkstu pazeminatlīdz simbolam, ne matu pazemot līdz tēlam. nerunā,tu esi pirms vārdiem.”

“Tu vari aizbraukt ar autobusu vai aizlidot ar spāri, bet tuvākais ceļš mājup ir pamošanās.”

“ko tureju aiz muguras, kad redzējāmies pēdējo reizi, - rozi vai akmeni?”

“Vārds, viss sākas ar vārdu. Vārds ir pats svarīgākais. Ja kļūdās ar vārdu, tas vairs nav vēršams par labu. Pat ar vislabākajiem pasaules teikumiem ne.”

“nav manos spēkos vējus savienotzem plaukstas tavu vientulību slāpētes nevaru neko ne lūgt ne dotes varu tikai tavā vietā sāpēt”

“Tu agonises parce que tu as tout recouvert, tes émotions, tes problèmes, ton histoire. Tu ne sais pas qui tu es, donc tu ne te construit pas à partir de toi”

“Tāds vakars, ka pienenes neveras ciet.Tāds vakars, ka nav kur un negribas iet.Un velk zaļu strīpu gar apvārsni rietsun skatās tev acīs, un kļūst divkārt zaļāks.Un nevar nekas vairs būt palicis ciet –ne smejies, ne raudi, ne klusē, ne ciet,jo, sajaucis laikus, balts jasmīna ziedspavisam ir apmulsis un veras vaļā.Un pienenesnekad vairs nevērsies ciet.”