“Pilsēta mana,tev ielas kā burtigrāmatu lapāsvienmēr zin stāstus jaunus,bet glāstusnepazīst lukturu parādes,un dienas kā cirkus izrādesraibas un kliedzoši skaļasapsveic šo dzīvi,kur bankrotē sirdiskā bankas…”
In this quote by Latvian poet Austra Skujiņa, the city is personified as a living entity with a vibrant and dynamic existence. The city streets are likened to pages of a storybook, always ready to reveal new tales and experiences to those who traverse them. The comparison of the city to a circus highlights the excitement and chaos of urban life, where everyday events unfold like a lively and entertaining spectacle. The mention of heartbreak in the closing line adds a layer of complexity, suggesting that along with the joy and excitement, the city also holds moments of pain and loss. This quote captures the multifaceted nature of city life, where beauty and tragedy exist side by side.
In this poem by Austra Skujiņa, the city is portrayed as a vibrant and ever-changing place full of stories waiting to be discovered. The poet describes the city streets as pages of a book, each possessing its own unique tale. Despite the constant hustle and bustle, there is a sense of familiarity and comfort in the city's chaos. This portrayal of the city can still be seen as relevant today, as urban environments continue to evolve and captivate individuals with their diverse narratives and lively atmosphere.
"“Pilsēta mana,tev ielas kā burtigrāmatu lapāsvienmēr zin stāstus jaunus,bet glāstusnepazīst lukturu parādes,un dienas kā cirkus izrādesraibas un kliedzoši skaļasapsveic šo dzīvi,kur bankrotē sirdiskā bankas…” - Austra Skujiņa"
In this poetic excerpt, the author beautifully describes the city as a place full of new stories and unfamiliar sights, where life unfolds like a circus performance, loud and vibrant.
As you reflect on the poem by Austra Skujiņa, consider the following questions:
“Kur es galu galā biju iekļuvis? Es jutos kā mājās, kā savējo vidū. Te jau viss norisinājās uz mata tāpat kā pie mums, latviešiem! Ķildas, izstāšanās, izslēgšanas, sūdzības, draudi… Raug, ne jau mēs, latvieši, vien esam tie ķildīgie un kašķīgie! Visas pasaules tautas šinī ziņā bija vienādas!… Vienīgā starpība bija tā, ka šeit, saskaitušies, ļaudis viens otru nesaukāja par komūnistiem. Bet rietumnieki jau komūnismu un komūnistus nepazina tik labi kā mēs.”
“Un atkal krīt zvaigzne un ceļas cerība. Kā bizonis ceļas cerība, kā baldriāns.”
“nāve ir ļoti ilgasaka viens tāds kas zintaču aiz loga smilgavēl savu dzīvību svinsīka un nevajadzīgatiklabad tev kā manpati sev uzvilkta stīgapaskaties skan un skan”
“..mēs viens otram nepiederam- viņš dzīvo savu dzīvi, es- savu. Negribu nevienu pieradināt , iekams neesmu sameklējusi sev īstās mājas. Pagaidām vēl nezinu, kur tās ir. Bet es zinu, kā es tajās gribētu justies.”
“Ja viņa gribētu, lai piepildās kāda maza vēlēšanās, tā būtu- Nezināt. Nezināt, ko katra diena viņai sniegs. Nezināt, kur viņa būs rīt, nākamajā mēnesī vai gadā. Pēc desmit gadiem. Nezināt, kā viņas ceļš pagriezīsies un kas gaida aiz līkuma.”
“Vai tev zināms, ka saskaņā ar ar kādu senāku indiešu mītu, Radītājs radījis pasauli no nebūtības tikai tādēļ, ka juties vientuļš.? Vai tev zināms, ka amerikānu psihiatrijas mācību grāmatas dzīvi vientulībā kvalificē kā vājprāta formu.?”