“Tie, kurus māc nostalģija pēc bērnības, vienkārši ilgojas pēc tā laika, kad par viņiem rūpējās.”

“Bet tu aizmirsti, ka katrs, kas tevi atcerēsies, pats drīz nomirs, aiz tā seko tie citi, kas pēc tā, un tikmēr, tikmēr, kamēr neizdzisīs viss, izejot cauri atcerošos un nolemto paaudzei.”

“Motomehanizētā divīzija no Miguļezera krasta evakuējās. Palika tikai divi akvanauti. Sākumā viņi par nepieredzēto ļaužu pārvietošanos smējās, bet jau pēc stundas viņiem kļuva skumji, jo "homo sapiens" 1972. gada izlaidums ir pieradis pie trokšņa un sabiedrības tāpat kā pie gripas vīrusa - cieš, bet neaizmirst. Abi sāka ilgoties pēc tranzistoriem un meitenēm peldkostīmos.”

“Katram cilvēkam vajadzētu ļaut mīlēt to, ko viņš pats vēlas, -vīrieti, sievieti, manis pēc kaut vai... ja tu kādu dienu paziņotu, ka gribi precēties ar zemūdeni, -visu cieņu! Es nebūt nejokoju. Es esmu par mīlestību.! Jo vairāk tāpēc, ka tagad zinu, kas tā tāda ir.”

“Radošs darbs nav veicams kaut kādā brīdī un pēc pavēles. Daiļnieks var strādāt tikai tad, kad jūtas aicināts! Ja vēlaties uzrakstīt kaut ko lielāku, tad jums jāiemācās iedvesmi organizēt – izsaukt pēc pavēles!… Vispirms mēģiniet ieturēt noteiktas darba stundas! Nekas tā nepalīdz kā regularitāte. Sēstieties pie galda arī tad, ja jums nepavisam negribas rakstīt! …Mēģiniet virzīt domas uz aprakstāmo tematu un piezīmējiet visu, kas šinī sakarā jums nāk prātā, lai arī sakarība liktos gluži absurda. Pēc pusstundas, ja vien jūs neesat patoloģiski izklaidīgs vai šizofrēns, jūs būsit atjaunojis kontaktu ar savu tematu un gluži nemanot iesāksit strādāt produktīvi.”

“Klausies,kā pasaulē klusi cilvēks pēc cilvēka sauc.”