“Nenormālas jau savā būtībā- manas jūtas nekad nenāca no sirds, bet vienmēr no prāta.”

“Dažreiz es priecājos, kad Henrijs ir prom, bet, kad viņš atgriežas, es priecājos vienmēr.”

“Nudien,labāk vēzis nekā negodīga sirds. Tā nav svētulība, tas ir vienkāršs aprēķins. Vēzis var tevi saēst un var nesaēst, bet negodīga sirds saēdīs uz galvošanu.”

“Es baidos no nākotnes, pareizāk sakot, - no tā, ko tā nesīs. Nodrebu, domādams, ka ikviens, pat visnenozīmīgākais notikums var manas dvēseles satraukumu vērst neizturamu. Īstenībā es nebaidos no briesmām, bet no šausmām, ko tās izraisa. Savā nožēlojamā, drosmi paralizējošā stāvoklī jūtu, ka agrāk vai vēlāk pienāks diena, kad cīņā ar nepielūdzamo rēgu- BAILĒM, būs jāatsakās ne vien no dzīves, bet arī no saprāta.”

“Visuomet juk sakai: man tai jau tikrai taip nenutiks. Bet nutinka.”

“Gyvenimas tęsiasi. Graudžiai tragiškas, absurdiškai šviesus ir linksmas, bet vis tiek gražus. Taip jau yra!”