“Nenormālas jau savā būtībā- manas jūtas nekad nenāca no sirds, bet vienmēr no prāta.”

“Es baidos no nākotnes, pareizāk sakot, - no tā, ko tā nesīs. Nodrebu, domādams, ka ikviens, pat visnenozīmīgākais notikums var manas dvēseles satraukumu vērst neizturamu. Īstenībā es nebaidos no briesmām, bet no šausmām, ko tās izraisa. Savā nožēlojamā, drosmi paralizējošā stāvoklī jūtu, ka agrāk vai vēlāk pienāks diena, kad cīņā ar nepielūdzamo rēgu- BAILĒM, būs jāatsakās ne vien no dzīves, bet arī no saprāta.”

“Īstenība man likās kā maldu tēls, vienīgi maldu tēls, bet sapņu valstības rēgainie priekšstati savukārt kļuva par manas esības pamatu- tikai šinī valstībā nedalāmi ritēja mana dzīve.”

“Nelaimei ir daudz seju. Ļaužu izmisumam ir daudzi veidi. Līdzīgi varavīksnei, tas liecas pāri plašajam apvārsnim, un tā veidi ir tikpat dažādi kā šī loka krāsas- tikpat izšķirīgas un tomēr saplūdušas vienotā mirdzumā. Liecas pāri plašajam apvārsnim kā varavīksne! Kā gan varēja gadīties, ka es minēju skaisto, lai izskaidrotu pretīgo, izvēlējos miera vēstnesi par salīdzinājumu postam.? Bet, tāpat kā ētiskos secinājumos ļaunums ir labā sekas, tā arī no prieka dzimst bēdas.”

“Music, when combined with a pleasurable idea, is poetry; music, without the idea, is simply music; the idea, without the music, is prose, from its very definitiveness.”

“Yet we met; and fate bound us together at the alter,and I never spoke of passion nor thought of love. She, however shunned society, and, attaching herself to me alone rendered me happy. It is a happiness to wonder; it is a happiness to dream.”

“To-day I wear these chains, and am HERE. To-morrow I shall be fetterless!--BUT WHERE?”