“- Es uz kapu vainagiem skatos ļoti nopietni, - Larijs aizrādīja. - Amerikā tos Ziemassvētkos karina uz durvīm. Pieņemu, ka tāpēc, lai atgādinātu - cik labi, ka vēl neesam zem tiem.”
“Tas ir labi, ka vienmēr kā liekot,Kā lūdzot uz tevi kāds raugās.Un tu eji un caurvējā stāvi.Šķirbās. Un durvju spraugās.”
“Jauns vēl esmu. Gribas sākt no gala. Vēl joprojām ļoti patīk vējš. Sasāp kopā sirds un debesmala. Vēl man dusmas ir, ka ļaudis sēž.”
“Teikt vai neteikt, ka es Tevi.. Un jā.. Varbūt pat ļoti.”
“Cilvēki, ejiet uz to vietu, kur es akmens laikmetā mīlēju,Tur kaņepes – tumšzaļas kaņepes šodien vēl zied.”
“Es negribu ne kāpt, ne vīties. Cik viegli nu ir atsacīties no zābakiem, kas mani nes, no putekļiem uz palodzes.”