“Žēl, ka jums, studentiem, nav īsta priekšstata par to pārticību un greznību, kādā mītat.”

“Nav sākuma, un nav beigu. Mēs nemitīgi maināmies. Nekad mēs neesam tie paši. "Brīnos, ka esmu tik priecīgs”

“Radošs darbs nav veicams kaut kādā brīdī un pēc pavēles. Daiļnieks var strādāt tikai tad, kad jūtas aicināts! Ja vēlaties uzrakstīt kaut ko lielāku, tad jums jāiemācās iedvesmi organizēt – izsaukt pēc pavēles!… Vispirms mēģiniet ieturēt noteiktas darba stundas! Nekas tā nepalīdz kā regularitāte. Sēstieties pie galda arī tad, ja jums nepavisam negribas rakstīt! …Mēģiniet virzīt domas uz aprakstāmo tematu un piezīmējiet visu, kas šinī sakarā jums nāk prātā, lai arī sakarība liktos gluži absurda. Pēc pusstundas, ja vien jūs neesat patoloģiski izklaidīgs vai šizofrēns, jūs būsit atjaunojis kontaktu ar savu tematu un gluži nemanot iesāksit strādāt produktīvi.”

“Noticis ir tas, ka es gaidu ciemiņus, un es nemaz negaidu ciemiņus, un nekas nav noticis, bet es lūdzu jūs aizbraukt”

“Es eju. Cerība ir bez prāta –Gatava izraut tevi no nakts, un bez tamCik labi, ka nav izdomātiTrako nami cerībām.”

“ko tad tu gaidīji? tu jautā. tā nosodoši un pamācoši.ko tad tu gaidīji? tu jautā. tā mazliet uzjautrināti.un man nav drosmes. pateikt. ka tevi.(ka tevi velns parāvis)”