“Kāpēc ir tik bail, ja mīli kādu tik stipri? Kāpēc tas tā biedē?”

“Un gaismas bruņinieks klusībā pārliek: "Kāpēc es tik daudz runāju.? Bieži vien es taču nespēju piepildīt to, ko pats sludinu."Bet sirds atbild: "Citiem izklāstot savus uzskatus, tu esi spiests dzīvot saskaņā ar tiem."Un, ticēdams, ka viņš ir tas, par ko runā, gaismas bruņinieks ar laiku pārvēršas par to, ko sacījis.”

“Ak, cik tā smalka lieta - mokas.Kas var tik smalki aplēst!Tavus matus aptīt sev ap rokuun līdz kliedziena robežai paplēst.Sāpes darīt, sāpes darīt.Starp nopietnību un joku.Pamīlēt tevi un darīt pāri,tavus matus aptīt ap roku.Nē, kāpēc piedošanu lūgties!Tā gribas glaudīt un kost.Pamīlēt tevi, pamīlēt teviun zemēar spēkuspiest nost.”

“Neklysta ir neabejoja tik silpnapročiai ir numirėliai.”

“Daba ir tik milzīga un debesu velve pāri tai tik bezgalīga, ka cilvēks nomirtu, klusuma izbiedēts, ja lopu un putnu kliedzieni, zāļu nopūtas un koku un ūdeņu balsis viņam nenāktu palīgā.”

“Pasmaidīja ar tik platu smaidu, kādu Latvijā neizspiedīsi pat ar plastisko operāciju.”