“Caur vakara krēslu, caur vakara miglām rēnām mēs aizejam un pamazām kļūstam par ēnām.”

“Es šonakt degšu sveci un iešu, sveci rokās, tālu pļavās. Varbūt caur kādu nezināmu teci es pēkšņi iestaigāšu domās tavās.”

“Tā dzīvoju mēnešiem. Laidu akmentiņus caur pirkstiem: neviens neiemirdzas. Situ ar āmuru pa pirkstiem: neviens nesāp. Un tad tu parādījies!”

“Taču, ja atmetam dzeju, reliģija ir morālais kodekss, kas tiek izpausts caur leģendām, mītiem un visāda veida literāriem sacerējumiem ar mērķi izveidot ticējumu, vērtību un normu sistēmu,ar kuras palīdzību regulēt kādu kultūru vai sabiedrību.”

“Un, kad mēs skatāmies pa logu, tad redzam tikai ēnas. Ka mēģinām ieklausīties, mēs dzirdam tikai čukstus. Mēs nevaram saprast čukstus, jo mūsu prātos ir iebrucis karš. Karš, kurā mēs esam uzvarējuši un zaudējuši Pats sliktākais karš. Karš, kas sagūsta sapņus un tos pārsapņo par jaunu. Karš, kas licis mums pielūgt mūsu iekarotājus un nicināt pašiem sevi.”

“Mēs esam tādi, par kādiem izliekamies, tāpēc mums jābūt ļoti uzmanīgiem, izvēloties, par ko izlikties.”