“Es pats ar sevi šonakt sarunājos. Un paldies Dievam, ka tu nenojaut.”

“Teikt vai neteikt, ka es Tevi.. Un jā.. Varbūt pat ļoti.”

“Es šonakt degšu sveci un iešu, sveci rokās, tālu pļavās. Varbūt caur kādu nezināmu teci es pēkšņi iestaigāšu domās tavās.”

“Un es sāku sevi vākt kopā. Tas bija grūtāk, nekā eksplodēt.”

“Tas ir labi, ka vienmēr kā liekot,Kā lūdzot uz tevi kāds raugās.Un tu eji un caurvējā stāvi.Šķirbās. Un durvju spraugās.”

“Ir laimīgie, kas sevi atrod un darbu, kuru mīl un prot.”

“Tā dzīvoju mēnešiem. Laidu akmentiņus caur pirkstiem: neviens neiemirdzas. Situ ar āmuru pa pirkstiem: neviens nesāp. Un tad tu parādījies!”