“Gaidu, ka tikšu debesīs. Bet nelaiž, saka: “Pagaidi! Tev vēl mūžs jānodzīvo.”

“Noticis ir tas, ka es gaidu ciemiņus, un es nemaz negaidu ciemiņus, un nekas nav noticis, bet es lūdzu jūs aizbraukt”

“Tukšumu vēl ir tik daudz. Savādi, ka cilvēki to nemeklē, bet čupojas viens pie otra, viens otram klāt un virsū.”

“Vai tev zināms, ka saskaņā ar ar kādu senāku indiešu mītu, Radītājs radījis pasauli no nebūtības tikai tādēļ, ka juties vientuļš.? Vai tev zināms, ka amerikānu psihiatrijas mācību grāmatas dzīvi vientulībā kvalificē kā vājprāta formu.?”

“Jauns vēl esmu. Gribas sākt no gala. Vēl joprojām ļoti patīk vējš. Sasāp kopā sirds un debesmala. Vēl man dusmas ir, ka ļaudis sēž.”

“Kas ir aizsniegti griesti?Apziņa, ka par zemiem.Un kas ir noķerts vējš?Tas, kas par lēnu skrien.Kas ir sveloša sāpe?Ziņa, ka nesadzīst.Un kas ir tavs paša mūžs?Atzīšanās, ka īss.”