“Jauns vēl esmu. Gribas sākt no gala. Vēl joprojām ļoti patīk vējš. Sasāp kopā sirds un debesmala. Vēl man dusmas ir, ka ļaudis sēž.”

“Grēks, kuru es senāk auklēju samudžinātās sirds stīgās, mon grand peche radieux, ir saplacis līdz savai būtībai: līdz neauglīgam un egoistiskam netikumam; un tieši to es svītroju laukā un nolādu. Jūs varat zoboties par mani un piedraudēt atbrīvot tiesas zāli, bet, kamēr man mutē neiebāzīs sprūdu un nenoslāpēs mani, es kliegtin kliegšu par savu nabaga taisnību. Briesmīgi vēlos, lai visa pasaule uzzinātu, cik ļoti es mīlu savu Lolitu, šo Lolitu, bālu un aptraipītu, ar svešu bērnu zem sirds, bet vēl arvien pelēkām acīm, arvien krāsotām skropstām, arvien vēl gaišmatainu un salkani smaidošu, arvien vēl Karmensitu, arvien vēl manu, manu… Changeons de vie, ma Carmen, allons vivre quelque part ou nous ne serons jamais separes.”

“Tukšumu vēl ir tik daudz. Savādi, ka cilvēki to nemeklē, bet čupojas viens pie otra, viens otram klāt un virsū.”

“Ja svaigi remontētās kafejnīcas šur tur pilsētā vēl varēja radīt ilūziju,ka joprojām esi Eiropā, tad vecā labā apkalpošana to momentāli sagrāva.#Rīga”

“- Es uz kapu vainagiem skatos ļoti nopietni, - Larijs aizrādīja. - Amerikā tos Ziemassvētkos karina uz durvīm. Pieņemu, ka tāpēc, lai atgādinātu - cik labi, ka vēl neesam zem tiem.”

“Gaidu, ka tikšu debesīs. Bet nelaiž, saka: “Pagaidi! Tev vēl mūžs jānodzīvo.”