“Kāda man dīvaina gaume- mīlu es tikai trīs. Tevi, kas bija un nāca, tevi, kas blakus nu stāv, tevi ,ko sirds un prāts meklē un kuras nav.”

“Teikt vai neteikt, ka es Tevi.. Un jā.. Varbūt pat ļoti.”

“Tevis dēļ es esmu pratis daudz/. Esmu kāvies, cīnījies un cirties.Tikai vienu nepratu nekad - pašā 'īstākajā brīdī šķirties.”

“Tas ir labi, ka vienmēr kā liekot,Kā lūdzot uz tevi kāds raugās.Un tu eji un caurvējā stāvi.Šķirbās. Un durvju spraugās.”

“Ak, cik tā smalka lieta - mokas.Kas var tik smalki aplēst!Tavus matus aptīt sev ap rokuun līdz kliedziena robežai paplēst.Sāpes darīt, sāpes darīt.Starp nopietnību un joku.Pamīlēt tevi un darīt pāri,tavus matus aptīt ap roku.Nē, kāpēc piedošanu lūgties!Tā gribas glaudīt un kost.Pamīlēt tevi, pamīlēt teviun zemēar spēkuspiest nost.”

“Man nevajag daudz - man vajag mazliet. Jo viss, kas liels ir bijis, izzudīs. Un paliks tikai mirklis īss.”

“Nav labdabīgu pļāpu. Ūdens plūdi aiznes ciemus un ielejas. Runu plūdos aiziet kaut kas vairāk.”