“Katrai dienai ir uzliesmojums. Ja tu visu dienu esi gājis un neesi to redzējis, tad gaidi. Nemirkšķini acis. Varbūt tas notiek tai brīdī, kad tavas acis aizmirkšķinās.”

“Katrai dienai ir savs vārds. Tas atnāk dažreiz kā melodisks motīvs, uzpeld, pārņem un neatstājas.”

“Bērni acīs neskatās divos gadījumos: tad, kad pats ir nepatiess, un tad, kad otrs - lielais ir nepatiess.”

“Tas ir labi, ka vienmēr kā liekot,Kā lūdzot uz tevi kāds raugās.Un tu eji un caurvējā stāvi.Šķirbās. Un durvju spraugās.”

“Marete Tomam Nipernādijam” Kad Tu ienāksi manā būdā,Tev būs migla matos.Putna oliņas ir Tavas acis.Nekad nevar zināt,kas no tām izšķilsies:acīgs vanagsvai ķīvītes kliedziens.Pamelo vēl,pamelo man par sudraba ceļiem,ko minušas tavas pēdas.Taureņi pavasarī laižas nosirds uz sirdi,kurmji alās sten no laimes.Stāsti, ka tu mani pazīsti jaukopš bērnības,mīlēji jau kopš mīlestības.Melo man lielus vārdus,es ticēšu.”

“Es negribu teikt, ka dzīvē daudz ir netīrumu. Tā jau tas ir tāda ir dzīve,un netīrumi ir visur.Gribas baltu gulbju.”

“Mīlestība ir vislielākā vērtība pāri atomzinātnei un astronomijai, un to visgrūtāk atstāt, pierādīt un iešifrēt. Tai nav savas zīmes. Tā ir par lielu jebkurai zīmei un visām zīmēm.”