“Klausies,kā pasaulē klusi cilvēks pēc cilvēka sauc.”
Inspirational Quote
One of the most renowned Latvian poets, Imants Ziedonis, once said: "Klausies, kā pasaulē klusi cilvēks pēc cilvēka sauc." This quote encourages people to listen to the quiet voice within themselves and the world around them.
Analysis of quote by Imants Ziedonis
Imants Ziedonis' quote "Klausies, kā pasaulē klusi cilvēks pēc cilvēka sauc" translates to "Listen, how quietly one person calls out for another in the world." This quote emphasizes the connection between individuals and the subtle ways we seek each other's company. It suggests that despite the noise and chaos of the world, there is a quiet longing for human connection that transcends all barriers. The use of "klausies" or "listen" implies a sense of attentiveness and awareness to the subtle nuances of human relationships, reminding us to pay attention to the quiet calls for companionship in our lives.
Modern Relevance
In this quote by Latvian poet Imants Ziedonis, he reminds us of the importance of listening to others in a noisy world. Today, with the constant bombardment of information from social media, news outlets, and other sources, it can be easy to overlook the quieter voices around us. This quote serves as a powerful reminder to pay attention to those who may not always speak the loudest, as they may have valuable insights and perspectives to share.
Reflection Questions
Reflecting on the quote by Imants Ziedonis, consider the following questions: - How do you interpret the idea of a quiet person being called upon by others in the world? - Do you believe that quiet individuals often go unnoticed or unappreciated in society? - In what ways can we ensure that all voices, even those that are quiet, are heard and respected?
Similar quotes
“Ak, šie klusie īsie brīži, kurus tik reiz mūžā cilvēks var nozagt liktenim, kad sirds sastings un top mēma no laimes.”
“Papriekot latviešu cilvēks nekad neatteiksies, bet iestājies citāds – ceļošanas laikmets. Latvietis ceļo, un ceļo ne pa jokam! Cilvēks, kas neceļo, varbūt ne tik daudz citiem, kā pats sev liekas tāds kā nepilnīgs, atpalicis. Ja gribi no šīs sajūtas atkratīties, ceļo! Citas izejas nav.”
“Cilvēks kā daudzrocis Šiva sniedz pasaulei pretim plaukstas, cenzdamies vairāk saskarties ar sev līdzīgiem, cenzdamies būt derīgs. Tā tam jābūt.”
“Dāņi vispār ir lieli gardēži, bet viņu labākā specialitāte ir maizītes apetītes rosināšanai. Par maizītēm tās sauc tikai tradīcijas pēc, riecieni ir plāni kā miziņas un vajadzīgi tikai, lai būtu kur uzlikt “uzgriežamos”- biezu aknu pastētes slāni ar vircotu gurķa šķēli un turku piparu, irdeni nožāvētu zuti ar sinepaina olu maisījuma tornīti uz tā, puscollu biezu maigi sutinātu kumpja šķēli ar biezu kārtu blīvas tartara mērces, irdenu, pusjēlu kotleti, apkrautu ar sutinātiem spāniešu sīpoliem… Ēdot dāņu maizītes, patiesi šķiet, ka nekā labāka, sīvāka, kairāka nevar atrast visā pasaulē.”
“Še bija sagājuši kopā piecu pagastu ļaudis, kas mēnešiem ilgi bij krājuši naudu šai dienai un arī spēkus un, nevarēdami apreibt darbā, gribēja apreibināties kopīgā izdzīvē, jo nekas cilvēkam un tautām nedod tādu baudu kā visa sakrātā izputināšana vienā acumirklī. Un, jo tālāk cilvēks aiziet savu laicīgo mantu krāšanā, jo vairāk viņā rodas tieksme ierūkties kā zvēram, iečaloties kā strautam, izdziedāties kā putnam un atkrist augšupēdu atpakaļ dabas zaļajā vaļībā.”