“Mīlestība ir laimīga, vienalga, kur tā bijusi - rozēs vai pelnos.”

“Jūs man sakāt: "Mīlestība." Es jums saku: "Ejiet ratā!" Mīlestība, tā ir inde. Mazā, melnā matadatā.”

“Šī pasaule ir manas mājas. Šeit es izvēlos cilvēku, kurš mani vēros daudz dienu un nakšu, – vai to sauc par mīlestību? Esmu piekususi. Priecīga. Tad – skumja. Saplosītiem vaibstiem, neglīta un laimīga. Jauna. Pusmūža. Un veca. Un kāds grib mani vērot. Arī tādu. Visādu. Vienmēr. Mīlestība. Varbūt tas ir vērojums?”

“Vai tikai cilvēkiem lemta tā laime – sāpes ar asarām baltas skalot? Varbūt arī zirgi raud, tā – galvas cits citam uz pleca uzlikuši? Vai varbūt tā ir vasaras migla, kas rit pār viņu spožajiem kakliem kā siltas lāses?”

“Mīlestība nav tavā varā. Tā atnāk un ir tevī. Un tu savādāk nevari. Tu atkal esi viena gabala. Tev nav jautājumu.”

“Mīlestība ir vislielākā vērtība pāri atomzinātnei un astronomijai, un to visgrūtāk atstāt, pierādīt un iešifrēt. Tai nav savas zīmes. Tā ir par lielu jebkurai zīmei un visām zīmēm.”