“Pieej pie krāsns durtiņām tuvu, kad uguns kuras. Ej tā, lai neierauj ugunī, un saki :"Man jānoturas!”
“Un visiem tā gribas sadegt- jūtās, mākslā, ugunī. Bet nepietiek laika.”
“Saspied ciešāk manu roku,Saspied tā, lai pirksti kaist,Lai zūd šaubas, lai es manu,Nav tas sapnis, kas var gaist.”
“Sirds krūtīs – kalta metāla irbe, kura pret vakaru sadrūp pelnos. Ļaujies laika plūdumam un pamijus rokām, kuras tevi glāstīs un nodos. Kuras tevi darvos un dedzinās.”
“Cilvēkus vienkārši vajag saprast, viņa domā. Un pasauli vajag saprast. Nevar tā – maukt visus kā kurpes uz vienas liestes. Katrai ādai savs izliekums, vīle, kūkums. Lai to ieraudzītu, vajag klusumu un laiku.”
“Svarīgi, lai tā darāmā lieta patiktu, tad arī gribas plēsties, kamēr sanāk labi.”