“Teikt vai neteikt, ka es Tevi.. Un jā.. Varbūt pat ļoti.”
“-Varbūt es tevi izsapņoju. Varbūt tu izsapņo mani; varbūt mēs eksistējam tikai viens otra sapņos un katru rītu, kad pamostamies, viens otru aizmirstam.”
“Es negribu teikt, ka dzīvē daudz ir netīrumu. Tā jau tas ir tāda ir dzīve,un netīrumi ir visur.Gribas baltu gulbju.”
“Es eju. Cerība ir bez prāta –Gatava izraut tevi no nakts, un bez tamCik labi, ka nav izdomātiTrako nami cerībām.”
“Es pats ar sevi šonakt sarunājos. Un paldies Dievam, ka tu nenojaut.”
“Bet tu aizmirsti, ka katrs, kas tevi atcerēsies, pats drīz nomirs, aiz tā seko tie citi, kas pēc tā, un tikmēr, tikmēr, kamēr neizdzisīs viss, izejot cauri atcerošos un nolemto paaudzei.”