“Tukšumu vēl ir tik daudz. Savādi, ka cilvēki to nemeklē, bet čupojas viens pie otra, viens otram klāt un virsū.”

“Eds atbildot kaut ko noņurd un piedāvā Bovenam apsēsties, negaidīti pieminēdams fragmentu no "Voldenas", kad ar žestu norāda uz vienīgo krēslu istabā. Toro teica, ka viņa mājā esot trīs krēsli, Eds ieminas. Viens vientulībai, otrs draudzībai un trešais sabiedrībai. Man ir tikai viens krēsls vientulībai. Ja vēl piemer klāt gultu, varbūt sanāk divi draudzībai.”

“Cilvēki nevar viens ar otru saplūst kopā jau savas nevienādības dēļ, jo draudzībā arvienu ir kaut kas nepilnīgs. Allaž viens ir devējs, bet otrs - ņēmējs, un katras draudzības pamatā ir dažas ļaužu nemainīgās vājības, un tāpēc draudzības māņi ir cilvēku mūžīgie pavadoņi.”

“..mēs viens otram nepiederam- viņš dzīvo savu dzīvi, es- savu. Negribu nevienu pieradināt , iekams neesmu sameklējusi sev īstās mājas. Pagaidām vēl nezinu, kur tās ir. Bet es zinu, kā es tajās gribētu justies.”

“Un gaismas bruņinieks klusībā pārliek: "Kāpēc es tik daudz runāju.? Bieži vien es taču nespēju piepildīt to, ko pats sludinu."Bet sirds atbild: "Citiem izklāstot savus uzskatus, tu esi spiests dzīvot saskaņā ar tiem."Un, ticēdams, ka viņš ir tas, par ko runā, gaismas bruņinieks ar laiku pārvēršas par to, ko sacījis.”

“Es nezinu vai tas ir apgalvojums vai jautājums, bet šī doma mani nomāc, skolā mani mācīja un grāmatās es lasu, ka galvenais ir cilvēks, bet pagaidām redzu, ka cilvēks daudz vairāk dara, lai radītu tehniku, nevis lai radītu otru cilvēku. Nē, nē, es nedomāju primitīvo radīšanas aktu, ar to nodarbojas visi, kam vien kaut mazākā iespēja, es domāju- cilvēciskās personības veidošanu.”