“Sirds krūtīs – kalta metāla irbe, kura pret vakaru sadrūp pelnos. Ļaujies laika plūdumam un pamijus rokām, kuras tevi glāstīs un nodos. Kuras tevi darvos un dedzinās.”

“Kāda man dīvaina gaume- mīlu es tikai trīs. Tevi, kas bija un nāca, tevi, kas blakus nu stāv, tevi ,ko sirds un prāts meklē un kuras nav.”

“Pieej pie krāsns durtiņām tuvu, kad uguns kuras. Ej tā, lai neierauj ugunī, un saki :"Man jānoturas!”

“Nudien,labāk vēzis nekā negodīga sirds. Tā nav svētulība, tas ir vienkāršs aprēķins. Vēzis var tevi saēst un var nesaēst, bet negodīga sirds saēdīs uz galvošanu.”

“Te ir tava uzvara, dzīve, šajās vienkāršajās lietās, mazajās lietās, kuras katrs laks kā izslāpis līdz mūža galam un, to apreibināts, maldīdamies pagalmu bastionos, alks tikai vienu – dienas un nakts mūžīgo maiņu.”

“Taču, ja atmetam dzeju, reliģija ir morālais kodekss, kas tiek izpausts caur leģendām, mītiem un visāda veida literāriem sacerējumiem ar mērķi izveidot ticējumu, vērtību un normu sistēmu,ar kuras palīdzību regulēt kādu kultūru vai sabiedrību.”