“..ar vārdiem var arī pieskarties. Vēl maigāk nekā ar rokām. Smaržu var aprakstīt tā, ka tā iegūs garšu un krāsu.”

“Es baidos no nākotnes, pareizāk sakot, - no tā, ko tā nesīs. Nodrebu, domādams, ka ikviens, pat visnenozīmīgākais notikums var manas dvēseles satraukumu vērst neizturamu. Īstenībā es nebaidos no briesmām, bet no šausmām, ko tās izraisa. Savā nožēlojamā, drosmi paralizējošā stāvoklī jūtu, ka agrāk vai vēlāk pienāks diena, kad cīņā ar nepielūdzamo rēgu- BAILĒM, būs jāatsakās ne vien no dzīves, bet arī no saprāta.”

“Nudien,labāk vēzis nekā negodīga sirds. Tā nav svētulība, tas ir vienkāršs aprēķins. Vēzis var tevi saēst un var nesaēst, bet negodīga sirds saēdīs uz galvošanu.”

“Ar to vien, ka tu vispār man biji,mūžs ir attaisnots, pilnīgs un piesauļots,un tā priekšā es noliecos bijīgi.”

“Vai tikai cilvēkiem lemta tā laime – sāpes ar asarām baltas skalot? Varbūt arī zirgi raud, tā – galvas cits citam uz pleca uzlikuši? Vai varbūt tā ir vasaras migla, kas rit pār viņu spožajiem kakliem kā siltas lāses?”

“Raudāt vajag, kad neviens netraucē. Tikai tad no tā var gūt prieku.”