“Raudāt vajag, kad neviens netraucē. Tikai tad no tā var gūt prieku.”
“Taču gandrīz neviens nekad nesaprot, ka viņa rīcība patiesi sāpina citus cilvēkus! Cilvēki nekļūst labāki, tikai gudrāki. Tad, kad kļūsti gudrāks, tu jau nepārtrauc raut nost mušām spārnus, tu tikai atrodi tam labāku attaisnojumu”
“Tā dzīvoju mēnešiem. Laidu akmentiņus caur pirkstiem: neviens neiemirdzas. Situ ar āmuru pa pirkstiem: neviens nesāp. Un tad tu parādījies!”
“Uz cilvēku neved neviena laipa, neviens tilts. Uz cilvēku var aiziet tikai pa atspulgiem.”
“Viņš bija aizmirsis, ka vairums ļaužu svešā zemē jūtas labi tikai tad, ja var noniecināt tās iedzīvotājus.”
“[..]Bet šī grāmata ir mazliet neparasta. Tā mēģina pavēstīt kādu patiesību. Patiesības var būt dažādas, šī ir tikai viena no iespējamām”