“Viņiem, tāpat kā pārējiem, bija nepieciešama šķiršanās, bet atšķirībā no pārējiem, ne jau tālab, lai priecātos par atgriešanos. Viņi šķīrās, lai beidzot satiktos.”

“Kur es galu galā biju iekļuvis? Es jutos kā mājās, kā savējo vidū. Te jau viss norisinājās uz mata tāpat kā pie mums, latviešiem! Ķildas, izstāšanās, izslēgšanas, sūdzības, draudi… Raug, ne jau mēs, latvieši, vien esam tie ķildīgie un kašķīgie! Visas pasaules tautas šinī ziņā bija vienādas!… Vienīgā starpība bija tā, ka šeit, saskaitušies, ļaudis viens otru nesaukāja par komūnistiem. Bet rietumnieki jau komūnismu un komūnistus nepazina tik labi kā mēs.”

“Motomehanizētā divīzija no Miguļezera krasta evakuējās. Palika tikai divi akvanauti. Sākumā viņi par nepieredzēto ļaužu pārvietošanos smējās, bet jau pēc stundas viņiem kļuva skumji, jo "homo sapiens" 1972. gada izlaidums ir pieradis pie trokšņa un sabiedrības tāpat kā pie gripas vīrusa - cieš, bet neaizmirst. Abi sāka ilgoties pēc tranzistoriem un meitenēm peldkostīmos.”

“Sabiedrība to tikai vien domā kā mani izkalpināt, izspiest sulu, izdzīt uz to beidzamo un tad nu pēcgalā domā ar pensiju atpirkties. Vai lai es palīdzu sevi bendēt.? Nē, to viņi no manis nesagaidīs.! Es gribu dzīvot ne sliktāk kā visi, bet es neesmu tāds muļķis, lai tā liektu muguru kā visi.”

“Cilvēkiem dažkārt gribas šķirties, lai varētu ilgoties, gaidīt un priecāties par atgriešanos.”

“Absolūti labais cilvēkā ir tikpat neiespējams kā absolūti ļaunais. Ļaunums ir nepieciešams pie laba saturēšanas kopā, tāpat kā zeltam piejauc svešas vielas, lai, gredzenā pārvērsts, tas nesabrutu.”