“Nav sākuma, un nav beigu. Mēs nemitīgi maināmies. Nekad mēs neesam tie paši. "Brīnos, ka esmu tik priecīgs”

“Pasaulē nav tik maza cilvēciņa, kuram mēs katrs nevarētu būt biedrs, draugs un brālis.”

“Mums tik daudz pieder, cik mēs paši ar savām rokām varam nopelnīt, paši ar savu garu uzcelt, paši ar savu prātu izgudrot, paši izdāvāt un beidzot – paši savā sirdī izturēt. Pazuduši esam, ja gaidām, lai citi mūs celtu, atzītu, stiprinātu, aizstāvētu un aplaimotu.”

“Mūsu sapņi ir saindēti. Mēs nekur neesam piederīgi. Mēs kuģojam bez enkura pa bangainām jūrām. Mūs nekad neizlaidīs krastā. Mūsu bēdas nekad nebūs pietiekami lielas. Mūsu prieki nebūs pietiekami līksmi. Mūsu sapņi nebūs pietiekami drosmīgi. Mūsu dzīves nebūs pietiekami svarīgas. Lai kaut ko nozīmētu.”

“Un, kad mēs skatāmies pa logu, tad redzam tikai ēnas. Ka mēģinām ieklausīties, mēs dzirdam tikai čukstus. Mēs nevaram saprast čukstus, jo mūsu prātos ir iebrucis karš. Karš, kurā mēs esam uzvarējuši un zaudējuši Pats sliktākais karš. Karš, kas sagūsta sapņus un tos pārsapņo par jaunu. Karš, kas licis mums pielūgt mūsu iekarotājus un nicināt pašiem sevi.”

“Žēl, ka jums, studentiem, nav īsta priekšstata par to pārticību un greznību, kādā mītat.”