“Veca patiesība vēsta, ka kaut kas slikts allaž notiek tad, kad ilgāku laiku ir klājies labi. "Tu nedrīksti pārlieku bēdāties...”

“...ja mēs visi nemēģināsim sagādāt cits citam pēc iespējas vairāk prieka, tad mēs neņemsim labu galu. "Tu nedrīksti pārlieku bēdāties...”

“Nav sākuma, un nav beigu. Mēs nemitīgi maināmies. Nekad mēs neesam tie paši. "Brīnos, ka esmu tik priecīgs”

“Katrai dienai ir uzliesmojums. Ja tu visu dienu esi gājis un neesi to redzējis, tad gaidi. Nemirkšķini acis. Varbūt tas notiek tai brīdī, kad tavas acis aizmirkšķinās.”

“Glezniecība ir tik sasodīti grūta lieta, ka pietiek ko nomocīties jau ar krāsām, eļļu un terpentīnu un tāpēc modeļi sen patriekti no darbnīcām, lai nemaisās pa kājām! Modeļi nenozīmē neko citu kā vien kafijas plencēšanu, nebeidzamu muldēšanu un vazāšanos apkārt pa krogiem. Kad dienas darbs ir beidzies, tad krāsotājs ir tik nobeidzies, ka labi ja var ierāpties gultā. Un rītā ir atkal darba diena, kas prasa visus spēkus un briesmīgu uzmanību!”

“Es vienkārši atklāju, ka šī pasaule ir pārlieku smaga, lai tajā būtu labs," saka Bannijs, tad aizver acis un, izpūtis elpu, sastingst.”

“Kas ir aizsniegti griesti?Apziņa, ka par zemiem.Un kas ir noķerts vējš?Tas, kas par lēnu skrien.Kas ir sveloša sāpe?Ziņa, ka nesadzīst.Un kas ir tavs paša mūžs?Atzīšanās, ka īss.”