“nav manos spēkos vējus savienotzem plaukstas tavu vientulību slāpētes nevaru neko ne lūgt ne dotes varu tikai tavā vietā sāpēt”
“es nesalīdzināšu tava auguma formas ne ar tējkaroti,ne stīgu instrumentu, ne augli,pat tavu mazo pirkstiņu vairs nedrīkstu pazeminatlīdz simbolam, ne matu pazemot līdz tēlam. nerunā,tu esi pirms vārdiem.”
“Visi nav aktieri.Es pats sevi nevaru nospēlēt.Un nevajag arī.”
“Mīlestība nav tavā varā. Tā atnāk un ir tevī. Un tu savādāk nevari. Tu atkal esi viena gabala. Tev nav jautājumu.”
“Atmiņas bez dzīvās sulas [...] nav neko vērtas.”
“Rokas vēziens, plaukstas mājiens, acumirklis, un tu jau esi pavisam cits.Cilvēks nevar neko par sevi zināt, izrādās. Nevar neko paredzēt, kaut šķietas sevi pazīstam...”