“nav manos spēkos vējus savienotzem plaukstas tavu vientulību slāpētes nevaru neko ne lūgt ne dotes varu tikai tavā vietā sāpēt”

“nāve ir ļoti ilgasaka viens tāds kas zintaču aiz loga smilgavēl savu dzīvību svinsīka un nevajadzīgatiklabad tev kā manpati sev uzvilkta stīgapaskaties skan un skan”

“vītola sudrabā melnalkšņa tumsībāieraksta saulīte dzeltenu diegukur odam lidot kur skudrai rāpotkur man cilvēkam atcerēties”

“es nesalīdzināšu tava auguma formas ne ar tējkaroti,ne stīgu instrumentu, ne augli,pat tavu mazo pirkstiņu vairs nedrīkstu pazeminatlīdz simbolam, ne matu pazemot līdz tēlam. nerunā,tu esi pirms vārdiem.”

“Visi nav aktieri.Es pats sevi nevaru nospēlēt.Un nevajag arī.”

“Mīlestība nav tavā varā. Tā atnāk un ir tevī. Un tu savādāk nevari. Tu atkal esi viena gabala. Tev nav jautājumu.”

“Atmiņas bez dzīvās sulas [...] nav neko vērtas.”