“vītola sudrabā melnalkšņa tumsībāieraksta saulīte dzeltenu diegukur odam lidot kur skudrai rāpotkur man cilvēkam atcerēties”

“nāve ir ļoti ilgasaka viens tāds kas zintaču aiz loga smilgavēl savu dzīvību svinsīka un nevajadzīgatiklabad tev kā manpati sev uzvilkta stīgapaskaties skan un skan”

“nav manos spēkos vējus savienotzem plaukstas tavu vientulību slāpētes nevaru neko ne lūgt ne dotes varu tikai tavā vietā sāpēt”

“saki, kur sāp.papūtīšubet varbūt nesaki vislai nezinātu kur sist”

“Širdis, kuri myli, šviesos ir saulės trokšta. Širdis, kuri myli, veržiasi, kur laisvė, kur erdvė.”

“Juk jokio skirtumo, iš kur tu, kur gimei, kas tavo tėvai ir panašiai. Svarbiausia nebūti šikniumi.”

“Bet, ak vai, cik ļauna bija pasaule, kas lika cilvēkam grēkot.”