“- Nopietni, bet nebaidies - tas bija Latgalē. Tur nav jābūt divdabim, lai dabūtu vai nu lodi ribās, vai ar mietu pa galvu”

“Es nezinu vai tas ir apgalvojums vai jautājums, bet šī doma mani nomāc, skolā mani mācīja un grāmatās es lasu, ka galvenais ir cilvēks, bet pagaidām redzu, ka cilvēks daudz vairāk dara, lai radītu tehniku, nevis lai radītu otru cilvēku. Nē, nē, es nedomāju primitīvo radīšanas aktu, ar to nodarbojas visi, kam vien kaut mazākā iespēja, es domāju- cilvēciskās personības veidošanu.”

“Akvareļus viņš ienīda. Uz to viņam bija tiesības. Šoferim nav tiesību ienīst akvareļus, tas lai ienīst svešas automarkas.”

“Bet, ak vai, cik ļauna bija pasaule, kas lika cilvēkam grēkot.”

“Tu vari aizbraukt ar autobusu vai aizlidot ar spāri, bet tuvākais ceļš mājup ir pamošanās.”

“Sabiedrība to tikai vien domā kā mani izkalpināt, izspiest sulu, izdzīt uz to beidzamo un tad nu pēcgalā domā ar pensiju atpirkties. Vai lai es palīdzu sevi bendēt.? Nē, to viņi no manis nesagaidīs.! Es gribu dzīvot ne sliktāk kā visi, bet es neesmu tāds muļķis, lai tā liektu muguru kā visi.”

“Bija prieks atkal pievērsties rakstīšanai ar galvu, kas skaidra no kokaīna un patiesas mīlestības.”