“Tālumos dodas.Vasaras dziesminieki,Sauli nes knābjos.Katram gribas ko sacīt.Parunāties kaut brīdi.”

“Izeju es Pārdaugavas ielās,negaidot, līdz sevi pieteiks rīts.Kur tu dzīvo, Mīlestība lielā?- Medus ielā. Numurs nolaizīts. -”

“Dzīvosim ilgi.Smiesimies gaišiem smiekliem.Raudāsim gaiši.Arī rudenī atspīdGaisma no jāņtārpiņiem.”

“Viena alga, kas tev priekšā -draugu pulks vai zvēru bars.Galvenais, lai tevī pašāuzplaukst sapumpurots zars.”

“Sapņi iet Daugavā.Tie nav atmiņu sapņi.Divreiz tās pašas ilgas uz jūru neplūst.”

“Visos līdzenumos, visos tālumos, jūras un kalnu, sūnu un mežu vientulībā cilvēks vienmēr meklē kādu robežu. Jūra ir skaista ar savām šķautnēm, kurās kaut kas satiekas. Dullais Dauka ir mākslinieks, un cilvēki ir dullie daukas. Jebkurā līdzenumā un tukšumā cilvēks meklē robežu, bet arī - jebkurā pārpilnībā.”

“,,Apie skausmą nereikia klausti, skausme reikia užjausti, atjausti, būti šalia ir laikyti tą, kuriam skauda, už rankos. Ko gero, tai paprasčiau nei prisiverst pasiteirauti: ,,Kaip tavo sveikata?“ Paprasčiau, nes žmoniškiau. ”