“Nenokar galvu priekšlaikus –Gadi plūst, upes plūst, smiltis plūst.Kas arī nenāktu priekšā –Horizonts vienmēr būs.”

“Ar to vien, ka tu vispār man biji,mūžs ir attaisnots, pilnīgs un piesauļots,un tā priekšā es noliecos bijīgi.”

“Visi nav aktieri.Es pats sevi nevaru nospēlēt.Un nevajag arī.”

“Dari ar mani, ko gribi.Bet dari.Tūkstoš sejasman saplūst par vienu-par vienu laimīgotavu,par tādu, kādu es gribuun varuto padarīt. Nē, nevis gribu.Vai tad debesīs iesniedzies tornisko grib ?Viņš ir,un viņš citādi nevar. Dari ar mani, ko gribi.Nē, esi.Esi tāds,kāds tu citādi nevari.”

“Kas ir aizsniegti griesti?Apziņa, ka par zemiem.Un kas ir noķerts vējš?Tas, kas par lēnu skrien.Kas ir sveloša sāpe?Ziņa, ka nesadzīst.Un kas ir tavs paša mūžs?Atzīšanās, ka īss.”

“Tāds vakars, ka pienenes neveras ciet.Tāds vakars, ka nav kur un negribas iet.Un velk zaļu strīpu gar apvārsni rietsun skatās tev acīs, un kļūst divkārt zaļāks.Un nevar nekas vairs būt palicis ciet –ne smejies, ne raudi, ne klusē, ne ciet,jo, sajaucis laikus, balts jasmīna ziedspavisam ir apmulsis un veras vaļā.Un pienenesnekad vairs nevērsies ciet.”

“Man dabūt visu –nelabo un labo,man dabūt visu –zemisko un svēto,un naidu manun mīlestību dabūt,un neko labākues nevaru sev novēlēt.”