“Un, kamēr ir labi, nav nepieciešams, lai būtu patiesi. "Mācītāja”
“Ak, cik tā smalka lieta - mokas.Kas var tik smalki aplēst!Tavus matus aptīt sev ap rokuun līdz kliedziena robežai paplēst.Sāpes darīt, sāpes darīt.Starp nopietnību un joku.Pamīlēt tevi un darīt pāri,tavus matus aptīt ap roku.Nē, kāpēc piedošanu lūgties!Tā gribas glaudīt un kost.Pamīlēt tevi, pamīlēt teviun zemēar spēkuspiest nost.”
“Un visiem tā gribas sadegt- jūtās, mākslā, ugunī. Bet nepietiek laika.”
“Radošs darbs nav veicams kaut kādā brīdī un pēc pavēles. Daiļnieks var strādāt tikai tad, kad jūtas aicināts! Ja vēlaties uzrakstīt kaut ko lielāku, tad jums jāiemācās iedvesmi organizēt – izsaukt pēc pavēles!… Vispirms mēģiniet ieturēt noteiktas darba stundas! Nekas tā nepalīdz kā regularitāte. Sēstieties pie galda arī tad, ja jums nepavisam negribas rakstīt! …Mēģiniet virzīt domas uz aprakstāmo tematu un piezīmējiet visu, kas šinī sakarā jums nāk prātā, lai arī sakarība liktos gluži absurda. Pēc pusstundas, ja vien jūs neesat patoloģiski izklaidīgs vai šizofrēns, jūs būsit atjaunojis kontaktu ar savu tematu un gluži nemanot iesāksit strādāt produktīvi.”
“Cilvēkiem dažkārt gribas šķirties, lai varētu ilgoties, gaidīt un priecāties par atgriešanos.”