“zvaigznes ir rētas uz pasaules tumsasrētām pil cauri cilmvēku skumjaskārtām vien dievi pār galvām mums jumjasnesarec nesarec skumjas”

“Tev bija taisnība, zvaigznes ir tuvu.”

“Ir divu veidu cilvēki.Ir tie, kas dzīvo, spēlē un mirst.Un tie, kas nekad nedara neko citu, kā vien turas līdzsvarā uz dzīves smailes.Ir aktieri.Un ir virves dejotāji.”

“Šī pasaule ir manas mājas. Šeit es izvēlos cilvēku, kurš mani vēros daudz dienu un nakšu, – vai to sauc par mīlestību? Esmu piekususi. Priecīga. Tad – skumja. Saplosītiem vaibstiem, neglīta un laimīga. Jauna. Pusmūža. Un veca. Un kāds grib mani vērot. Arī tādu. Visādu. Vienmēr. Mīlestība. Varbūt tas ir vērojums?”

“Kur es galu galā biju iekļuvis? Es jutos kā mājās, kā savējo vidū. Te jau viss norisinājās uz mata tāpat kā pie mums, latviešiem! Ķildas, izstāšanās, izslēgšanas, sūdzības, draudi… Raug, ne jau mēs, latvieši, vien esam tie ķildīgie un kašķīgie! Visas pasaules tautas šinī ziņā bija vienādas!… Vienīgā starpība bija tā, ka šeit, saskaitušies, ļaudis viens otru nesaukāja par komūnistiem. Bet rietumnieki jau komūnismu un komūnistus nepazina tik labi kā mēs.”

“pasaule ir obligāti maksas kursivienvirziena mīlestības aplīnismā”