“Cik iespējams maz grēkot - ir cilvēka likums. Pilnīga bezgrēcība ir eņģeļa sapnis.Viss, kas ir no šās zemes, ir pakļauts grēkam. Grēkam ir pievilkšanas spēks.”

“Bet - kas tad ir nauda? Nauda ir sniegs: uznāk karsta saule, - izkūst, izplūst un izžūst, atpakaļ nepaliek ne bijuma; zeme - tā nekūst, neiznīkst un neizput; zeme - viņa ir svētības krātuve. Viņā sakrājas tavs darbs, tavi sviedri un tavas asaras, sakrājas un tiek uzglabāti, lai vēlāk tev pasniegtu pelnīto atmaksu. Nē, zeme ir svēta!”

“Kas ir aizsniegti griesti?Apziņa, ka par zemiem.Un kas ir noķerts vējš?Tas, kas par lēnu skrien.Kas ir sveloša sāpe?Ziņa, ka nesadzīst.Un kas ir tavs paša mūžs?Atzīšanās, ka īss.”

“Es negribu ne kāpt, ne vīties. Cik viegli nu ir atsacīties no zābakiem, kas mani nes, no putekļiem uz palodzes.”

“Golfa spēlei ir savs skaists golfa tērps, tenisistiem ir tenisa uzvalki; polo spēlētājiem, riteņbraucējiem, autosportistiem atkal savi; bet visskaistākie tērpi ir kara spēlētājiem. Un kas ir jaukāk, kā tērptam mundierī ar zvaigznēm un krustiem pie krūtīm triekt alvas zaldātiņus…”

“Domāju, ka sāpes ir stāvoklis, kas parādās pirmāk, pirms valodas un vārdiem, tāpēc jebkādi pūliņi tās izteikt ir gluži veltīgi.”