“Šo ļoti efektīvo konfliktu regulēšanas veidu ["kad konflikta puses "aizskrēja katra uz savu pusi""] pauž, piemēram, beduīnu sakāmvārds: "Lai tuvinātu mūsu sirdis, uzcelsim mūsu teltis tālāk citu no citas.”

“Mūsu sapņi ir saindēti. Mēs nekur neesam piederīgi. Mēs kuģojam bez enkura pa bangainām jūrām. Mūs nekad neizlaidīs krastā. Mūsu bēdas nekad nebūs pietiekami lielas. Mūsu prieki nebūs pietiekami līksmi. Mūsu sapņi nebūs pietiekami drosmīgi. Mūsu dzīves nebūs pietiekami svarīgas. Lai kaut ko nozīmētu.”

“Kad negaiss pārgāja, es lēnām sataustīju durvis. Viss pagalms bija pilns baltiem krusas graudiem. Un visa mūsu labība, cik nu viņas bija, sasita zemē...- Dieva sods, - teica Kārļa tēvs, iznācis un noņēmis cepuri. Es pacēlu dažas vārpas. Es zināju, ka Dievs mani pārbauda. Viņš gribēja zināt, cik man ir spēka tai dzīvei, ko es labprātīgi jaunības neprātā biju uzņēmusies. Viņš gribēja man dot visas bēdas, lai es redzētu, kā jādzīvo cilvēkam, kas iet pret savu sirdi. Un man tas bija viss jāiztur. Savu dzīvi es biju izvēlējusies pati. Man nebija neviena, kam pārmest, neviena, ko sodīt, kā tikai es pati.”

“Ir divu veidu cilvēki.Ir tie, kas dzīvo, spēlē un mirst.Un tie, kas nekad nedara neko citu, kā vien turas līdzsvarā uz dzīves smailes.Ir aktieri.Un ir virves dejotāji.”

“- Es uz kapu vainagiem skatos ļoti nopietni, - Larijs aizrādīja. - Amerikā tos Ziemassvētkos karina uz durvīm. Pieņemu, ka tāpēc, lai atgādinātu - cik labi, ka vēl neesam zem tiem.”

“Mūsu kultūrā smaids ir kā seksa rotaļlieta.”